Iepirkumu reforma 2026: ko tā nozīmē iepirkumu komandām un kā MI var palīdzēt

Latvijā notiek lielākā publisko iepirkumu reforma kopš 2017. gada. Preču un pakalpojumu sliekšņi pieaug no 10 000 eiro uz 140 000 eiro. Būvniecībā no 20 000 uz 5,4 miljoniem. Obligāto izslēgšanas kritēriju skaits samazinās no 12 uz 2. Procedūru ilgums, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, saīsināsies par 25%.

Skaitļi izskatās labi. Bet kas notiek praksē?

Mazāk procedūru, sarežģītāki iepirkumi

Reformas loģika ir vienkārša: viss zem jaunajiem ES sliekšņiem pāriet uz vienkāršotām procedūrām. Rezultātā formālo iepirkumu procedūru skaits Latvijā samazināsies. Bet tie, kas paliek, būs lielāki un sarežģītāki.

2024. gadā Latvijā tika izsludināti 11 421 iepirkumi ar kopējo līgumcenu 5,45 miljardi eiro (neieskaitot Rail Baltica), kas ir aptuveni 13% no IKP. Pēc reformas mazākie iepirkumi izies no PIL regulējuma, bet atlikušie būs tieši tie, kur piedāvājumu vērtēšana ir visgrūtākā: daudzu daļu iepirkumi, sarežģītas tehniskās specifikācijas, simtiem lappušu garas dokumentācijas.

Tieši šajā segmentā Latvijā jau ir problēma. Valsts Kontroles 2024. gada decembra revīzijā konstatēts:

Reforma šo nemaina. Sarežģītajos iepirkumos vērtēšanas kvalitāte ir atkarīga no cilvēkiem, kuri to veic. Un šo cilvēku Latvijā trūkst.

Cilvēku trūkums nekur nepazūd

Latvijā nav formālas iepirkumu speciālistu sertifikācijas sistēmas. Eiropas Komisija to ir rekomendējusi, bet pagaidām tā neeksistē. Valsts administrācijas skola (VAS) piedāvā apmācības, pamatojoties uz ES ProcurCompEU kompetences ietvaru, bet tas ir brīvprātīgi.

Praksē tas nozīmē, ka iepirkumu komandās cilvēki bieži mācās darba gaitā. Kad iepirkums ir sarežģīts, kad piedāvājumi ir 200 lappušu gari, kad jāsalīdzina pieci pretendenti pa punktiem, cilvēciskais resurss vienkārši beidzas. Cilvēks nogurst 50. lappusē. Zaudē uzmanību pēc četrām stundām. Piektdienas vakarā strādā sliktāk nekā pirmdienas rītā.

Reforma nepalielina iepirkumu komandu skaitu. Tā tikai pārveido darba apjomu: mazāk sīko procedūru, vairāk lielo.

Caurredzamība pieaug, pat zem sliekšņiem

Reformas būtiskākā strukturālā izmaiņa: pat zemsliekšņa iepirkumiem tagad ir jāpublicē iepirkumu plāni, noslēgtie līgumi un faktiskās izmaksas. IUB pārņem visu Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS) un kļūst par centrālo iestādi.

Finanšu ministrija to pozicionē kā "datiem balstītu vadību", un reformas lapā piemin datu analītikas risinājumus, atsauces cenas un KPI balstītu ex-post uzraudzību.

IUB direktors Artis Lapiņš ir publiski atzinis, ka plāno MI bāzētu iepirkumu datu analīzi, bet piebilstot, ka "tas prasa ievērojamu finansējumu" un ka MI var "ģenerēt halucinācijas". Skepse ir saprotama. Bet tā atklāj arī to, ka institucionālais MI ieviešanas temps būs lēns.

MI iepirkumos: ko dara Latvijā un ko nedara neviens

Latvijā MI un iepirkumu krustpunkts jau pastāv. iepirkumi.lv piedāvā apmācību kursu "Efektīva mākslīgā intelekta izmantošana iepirkuma specifikācijā un piedāvājumu vērtēšanā", kur speciālisti mācās lietot ChatGPT un Claude kā personīgos asistentus.

Pirmo var iemācīt trīs stundu kursā. Otrajam vajag aģentu arhitektūru, kas spēj apstrādāt simtiem lappušu un argumentēt par tām tā, kā to darītu pieredzējis iepirkumu speciālists.

Valsts Kontroles 2025. gada maija revīzija par MI valsts pārvaldē rāda situāciju:

Turklāt nevienai iestādei nav mehānisma, kā mērīt MI izmantošanas izmaksas vai rezultātus.

Ko reforma nozīmē rīku izvēlei

Reformas kontekstā iepirkumu komandām ir jādomā par divām lietām.

Pirmkārt, sarežģītie iepirkumi kļūst sarežģītāki. Centralizācija nozīmē, ka pašvaldībām tagad jāpārvalda iepirkumi centrāli. Jaunie caurredzamības pienākumi nozīmē vairāk dokumentācijas, pat ja procedūra ir vienkāršāka. Iepirkumu komisijām būs vairāk darba, nevis mazāk.

Otrkārt, MI rīki nav nākotne, tie ir tagadne. Jautājums nav, vai lietot MI iepirkumos. Jautājums ir, kā to lietot tā, lai katrs konstatējums ir pamatots ar pierādījumu no dokumenta, nevis ar MI "halucināciju".

Mēs Mitigate esam uzbūvējuši MI aģentu, kas izlasa katru nolikuma un piedāvājuma lappusi, salīdzina prasības pa punktiem un sniedz konstatējumus ar tiešiem citātiem no dokumentiem. Nav minējumi. Nav halucinācijas. Katrs atradums ir verificējams.

Reforma ir iespēja, nevis šķērslis

Latvijas iepirkumu sistēma apgrozīja 5,45 miljardus eiro 2024. gadā.

Šie ietaupījumi ir iespējami tikai tad, ja iepirkumu komisijas spēj identificēt neatbilstības, salīdzināt piedāvājumus pilnvērtīgi un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju — nevis tikai uz pirmo lappusi un zemāko cenu.

MI aģenti neaizstāj iepirkumu speciālistus. Tie dara to, ko neviens cilvēks nevar: izlasa visu ar vienādu uzmanību no pirmās līdz pēdējai lappusei, katru reizi. Un tad eksperts var pievērsties tam, ko MI nevar: spriedumam, stratēģijai un lēmumam.